Vairums jūrmalnieki pauž sašutumu par to, ka tiek iznīcinātas kūrortpilsētas vizītkartes – vēsturiskās dzelzceļa stacijas. Nesen nojaukta arī Vaivaru stacijas ēka un kā sociālajā tīklā “Facebook” raksta arhitektūras apskatnieks Mārtiņš Ķibilds, nojaukta arhitektūras pieminekļa detaļas, kuras tika solīts saglabāt, mētājas bez pieskatīšanas un tās izvazā bomži.
“Latvijas Dzelzceļš solīja, ka ēka, “respektējot industriālo mantojumu un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas prasības”, netiks iznīcināta, bet tikai pārvietota tālāk no perona. “Ēkas pārvietošana notiks sertificēta būvuzrauga vadībā – tā vispirms tiks izjaukta, katra detaļa tiks numurēta un nogādāta noliktavā. (..) Pēc tam tai konkursa kārtībā tiks meklēts piemērots nomnieks, kas, respektējot ēkas vēsturisko mūžu, varēs dot tai otro elpu.” Tik daudz respektēšanas,” norāda Ķibilds.
Viņš gan uzsver, ka nezina, ko tieši tur respektēja, uzraudzīja un numurēja, bet gruvešu kaudzē redz gan vecos ēkas pamatus (tie vispār nav demontēti un tur vēl ir pāris simti vēsturisko ķieģeļu vismaz), gan dažādas koka detaļas. Tām “otro elpu” dod apkārtnes bomži. “Divi manis satiktie, kas pa gruvešiem rakājās ar lāpstām un dzelzs zāģiem, sūkstījās, ka nu jau gan nekā daudz nav palicis, nadzīgākie esot tikuši pie daudz vairāk malkas, dzelžiem un citas mantības.”
Tiek norādīts, ka Vaivaru stacijas izdemolēšana, pretstatā solījumiem to rūpīgi izjaukt un pārvietot, nav vienīgā Latvijas Dzelzceļa tumsonība šajā “labiekārtošanas” projektā. Tikpat tumsonīgi un nekrietni falši ir argumenti, kāpēc tas bijis jādara.
“Veco ēku funkcionāli vairs nav iespējams izmantot dzelzceļa pieturas punkta vajadzībām, jo paaugstinot peronu, tā atrastos ievērojami zemāk par peronu, un pasažieriem būtu apgrūtināta nokļūšana stacijā,” iemeslus skaidro Ķibilds, kurš uzsver, ka redzot vecās stacijas gruvešus līdzās jaunajam peronam, katrs idiots var pārliecināties, ka tas “ievērojami zemāk” ir centimetri 30, ne vairāk, norādot, ka, ja ēku var izjaukt un pārvietot 200 metrus tālāk, tad kāpēc to nevar izjaukt un pārvietot 0,3 metrus augstāk?
“Mūsdienu būvniecības tehnoloģijas šādos gadījumos pat neprasa ēku jaukt nost, to var pacelt ar domkratiem. Blakus vecās stacijas atlieku čupai, no kuras bomži izlaupa vēsturiskos ķieģeļus un koka detaļas, nupat uzrauta jauna stacija. Attiecībā uz to man neceļas mēle lietot vārdu “ēka”. Toties ceļas mēle teikt vienkārši – sūds. Ar tādu projektu arhitektūras 1.kursa students nevarētu saņemt sekmīgu atzīmi. Un izrādās, to nemaz nav projektējis arhitektu, bet inženieru birojs, kaut kāda SIA Olimpija,” raksta Ķibilds.
Viņš norāda, ka vēl nesen augsti stāvoša Arhitektu savienības amatpersona publiski pateica bez aplinkiem – ka visa šī Jūrmalas staciju izvarošanas sāga ir “LDz gara nabadzība – nepiesaistīt šim vērienīgajam projektam normālus arhitektus, kas spētu atrisināt gan staciju funkcionalitāti, gan estētiku.”
“Ja šodienas mediju cepšanos sadzird Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – es jūsu vietā sakopotu visus iespējamos spēkus un panāktu reālu, strauju risinājumu. Ja LDz apgalvo, ka vecā stacija izjauktā veidā atrodas kaut kādā noliktavā, jūsu inspektoriem tas jāpārbauda. Ja LDz apgalvo, ka šovasar stacija tiks salikta atpakaļ, jūsu inspektoriem tur jābūt klāt. Ja LDz tik barbariski atstāj vēsturiskās ēkas detaļas bomžu izlaupīšanai, jūsu inspektoriem tās ir steidzami jāsavāc. Valsts kapitālsabiedrība ir apliecinājusi, ka nav cienīga būt vēsturisku, aizsargājamu ēku saimnieks. Atbildīgās valsts institūcijas nedrīkst pieļaut, ka necienīga un bezpalīdzīga izrādās pati Latvijas valsts, kam šādas čupas var nesodīti krāmēt uz galvas,” uzskata Ķibilds.
Foto: Facebook
1,533 skatījumi
