Laikā, kad sabiedrības uzticība tiesu varai sasniegusi kritisko robežu, mediju pārstāvji ar neprofesionālu un nekaunīgu attieksmi pret tiesnešiem bieži vien šo situāciju saasina vēl vairāk, tādējādi ietekmējot gan tiesu, gan sabiedrības viedokli par valsts amatpersonām.
Stāsts ir par žurnāla “Ir” žurnālisti Indru Spranci, kura vakar publiskojusi provokatīvu video, kurā redzams, kā Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls apgūst jaunu profesiju — māszinības, un it kā uzbrūk žurnālistei, lai pārtrauktu sarunas filmēšanu. Šī gan ir tikai stāsta redzamā puse, kas pasniegta izdevīgi žurnālam un apelē ar puspatiesībām.
Ja ieskatāmies situācijā dziļāk, tad likums nosaka, ka valsts amatpersonām, tātad arī tiesnešiem, ir atļauts mācīties un iegūt jaunu izglītību. Vai tad tas, ka Buls apgūst māszinības ir kas nosodāms? Pat tad, ja ir tā, kā tienesis saka un viņš šādas zinības apgūst, lai rūpētos par savu tuvāko, tas būtu kaut kas aizliedzams? Ņemot vērā arī to, ka tiesnešiem ir nenormēts darba laiks un viņi paši var organizēt savu darbu, vai uztraukumam par to, ka tiesnesis apgūst vēl kādu profesiju, tiešām ir reāls pamats?
Arī pats t.s. uzbrukums ir krietni pārspīlēts, ņemot vērā, ka žurnāliste ārstniecības iestādē agresīvi žestikulējot tikpat kā sejā tiesnesim bāž sejā savu viedtālruni brīdī, kad tas ir kopā ar savu pacientu. Vai aizstāvēšanos tiešām var dēvēt par “uzbrukumu žurnālistam”, vai arī tas ir vienkāršs #fakenews no medija puses?
Par ko tad īstenībā ir stāsts. Ne jau tiesneša vēlme apgūt māszinības ir tas, pret ko vēršas žurnāls, radot iespaidu, ka tiesnešiem nebūtu pieļaujams atrasties kaut kur citur ārpus tiesas zāles, bet drīzāk tā ir vēlme ietekmēt tiesu. Vai tiešām, ieraugot žurnālistus uz ielas, veikalā, kinoteātrī vai slimnīcā, tiesnešiem tagad bailēs no jauna #fakenews būs jānovēršas un jāskrien prom? It īpaši pēc tam, kad tiesību nozares eksperti tik tikko nonākuši pie secinājuma, ka medijiem un tiesnešiem vairāk jāsadarbojas, lai veicinātu sabiedrības uzticības pieaugumu.
Šķiet, ka žurnāliste Sprance iecēlusi sevi neaizskaramo kārtā un viņai ir svešas visiem citiem sabiedrības locekļiem pazīstamās morāles normas un vērtības, ja reiz dzīšanās pēc lētas sensācijas izrādījusies svarīgāka par patiesības noskaidrošanu un žurnālistu ētikas kodeksu. Velti gan gaidīt, ka Latvijas žurnālistu asociācija izteiks aizrādījumu vai pārmetīs viņai manipulāciju ar savu profesionālo varēšanu, jo Sprance ir asociācijas biedre un bieži vien tikusi iecelta pat izcilnieces kārtā.
Taču pie kā noved žurnālistu dubultie standarti? Žurnālistu profesionālais profils izplūst aizvien vairāk un drīz arī sabiedrībai vairs nebūs izpratnes par mediju tiesībām un pienākumiem, ja pašlaik atsevišķi no tiem demonstrē visatļautību augstākajā pakāpē.
Būtu pieķēruši narkotiku lietošanā vai kādās izvirtībās, bet te – cilvēks mācās…
— GaumīgsJoks (@GaumigsJoks) February 2, 2018
… ir tomeŗ zināmas robežas… var kacināt tiesnesi, kurš nepatīk, bet, medicīnas iestādē bāzt sejā kameru un tad kliegt, ka "uzbrūk" … man kaut kā no tā šķērmi metas…
— Jana Priedniece (@Dejass) February 2, 2018
kādas šausmas. nav brīnums, ka medmāsas bēg no valsts, ja par viņu darbu ne tikai nemaksā, bet pat pielīdzina kaut kam noziedzīgam.
— angry by default (@ieva_w) February 2, 2018
Tas nu gan ir noziegums – piekerts macoties/stradajot par medbrali.
— Kristaps (@kriskalnins) February 2, 2018
kādas šausmas! tiesnesis no darba brīvajā laikā palīdz slimiem cilvēkiem! būtu dzēris, narkotikas lietojis, to vēl varētu piedot, bet ka šitā…https://t.co/JgDVGlXpKG
— angry by default (@ieva_w) February 2, 2018
3,778 skatījumi
