Bijusī Ventbunkers vadītāja: Meroni nodara ļaunumu Ventspils tranzītbiznesam un visai Latvijai

Jau vairāk nekā desmit gadus lielāko Ventspils uzņēmumu vadībā nostiprinājies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kurš pazīstams kā Ventspils mēra Aivara Lemberga lielākais oponents. Ģenerālprokuratūra iecēlusi viņu pārvaldīt tādas kompānijās kā AS Kālija parks, AS Ventspils tirdzniecības osta, AS Ventbunkers, AS Latvijas naftas tranzīts un AS Baltic Coal Terminal. Pēdējos gados šie tranzīta uzņēmumi uzrādījuši arvien sliktākus rezultātus un tiek pieņemts, ka neveiksmīgās darbības pamatā varētu būt slikta uzņēmumu pārvaldība. Bijusī AS “Ventbunkers” valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa ir pārliecināta, ka Meroni vadībā tranzītam Ventspilī drīzumā var pienākt gals.

Sociālajā tīklā “Facebook” Ciniņa izklāsta, ka kopš Meroni uzraudzībā nodoti Ventspils tranzītuzņēmumi, viņš ar to mantu rīkojas kā ar personīgo, lai gan bēdīgi slavenais Šveices advokāts nav šo uzņēmumu īpašnieks un saimnieks, bet tikai pārvaldnieks mantai, kuru tam uzticējusi Latvijas Ģenerālprokuratūra.

Tā, kamēr Meroni turpina spēlēt šo uzņēmumu īpašnieka lomu, Ventspils tranzītam klājas arvien grūtāk. Lai arī “Baltijas Asociācija – transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne situāciju sauc par nopietnu, viņa savu nevarēšanu un lielos izdevumus attaisno ar absurdiem iemesliem, pie kuriem vainīgi ir citi. Pirmkārt, Eiropas Savienība, kura atbalsta sankcijas pret Krieviju, otrkārt, Satiksmes ministrija, kura nenodrošina tarifu izlīdzināšanu, treškārt, Finanšu ministrija, kura pacēlusi akcīzes nodokli degvielai. Vainīgo vidū ir arī Ārlietu ministrija, kura atbildīga par attiecību sakārtošanu ar Krieviju u.c.

“Nesaku, ka mūsu valstī ar nozaru politiku un ministriju izpratni par reālo situāciju viss ir kārtībā, bet Antānes uzskats, ka ministriju skatījums ir atrauts no reālās situācijas un pasaules notikumiem, ir smieklīgs brīžos, kad BATL uzvedas tā, it kā Krievijas lēmums caur Latvijas ostām nepārvadāt kravas būtu liels brīnums,” pauž Ciniņa.

Viņa norāda, ka brīdī, kad Antāne saprata Krievijas plānus, lielas cerības liekot uz sadarbību ar Ķīnu, bija pilni mediji ar sajūsmas izsaucieniem, ka nu tik būs – uz Ventspils pusi tecēs piena upes gar ķīseļu krastiem. Bet, tā kā Meroni komandai ne tuvu neesot ne vēlmes pēc uzlabojumiem, ne stratēģiska redzējuma izmaiņām tranzītuzņēmumos, Antāne ātri vien atgriezusies pie “vecās dziesmas”, kuras meldiņš skan aptuveni tā: “nepieciešamas kravas no Krievijas, kas, īpaši neiespringstot, dotu vieglu un ātru peļņu, jo tas esot vēsturiski.”.

“Jā, ir, ir, vienīgā vēsturiskā iespēja Meroni izejai no totāla kraha, jo patiesībā pat tad, ja notiktu tarifu izlīdzināšana Latvijas ostu vienlīdzīgai pozīcijai, pat tad, ja samazinātu akcīzes nodokli degvielai, Meroni uzņēmumos nekas nemainītos,” ir pārliecināta bijusī “Ventbunkera” valdes priekšsēdētāja.

Viņa uzsver, ka pie tā, ka termināli ir tukši, vainīgs ir pats Meroni ar saviem sekotājiem. Ciniņa atgādina, ka pirms 2 gadiem brīdinājusi AS Ventbunkers padomes locekli Gintu Laiviņu-Laivenieku un arī Antāni, ka noslēgtais līgums par naftas produktu piegādi uzņēmumam esot izdevīgs vien pāris menedžeriem, kuri vēl šodien turpinot lobēt līguma nosacījumus nepildošo klientu un solīt, ka kravas būšot.

“Nav iespējams veiksmīgi vadīt uzņēmumus un veidot sadarbību ar partneriem Meroni vadības stila un kompetentu nozares speciālistu trūkuma dēļ,” uzskata Ciniņa.

Tā vien šķiet, ka Meroni komanda pārmet ministrijām to, ko pati nespēj – izstrādāt uzņēmumu tālāko attīstības stratēģiju, publiski atzīstot, ka nav spējīgi atrast citu kravas veidu, lai risinātu situāciju.

Ciniņa ir pārliecināta, ka Meroni komanda ir butaforija, kas imitē darbību un vēl vairāk – ar savu bezdarbību nodara ļaunumu Ventspils tranzītbiznesam un visai Latvijai. “Varbūt pietiks ļaut pingvīniem dzenāt ziepju burbuļus?” retoriski vaicā bijusī “Ventbunkera” valdes priekšsēdētāja.

Un Tavas domas par šo?