Viens no Ventspils mēra Aivara Lemberga kvēlākajiem oponentiem Ģirts Valdis Kristovskis, kurš politikā atgriezās pērn pēc Šveices advokāta Rūdolfa Meroni aicinājuma, kārtējo reizi nodemonstrējis neapskaužamu nekompetenci, šoreiz velkot paralēles Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un Lemberga situācijās.
Aizņemdamies virsrakstu no Lemberga viedokļa par viņa “oponentu cirku”, Kristovskis kārtējo reizi bārsta apvainojumus Ventspils mēra virzienā, salīdzinot viņu ar, no amata pienākumiem atstādināto, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Kristovskis, kurš jau iepriekš nav izcēlies ar īpašu apdāvinātību, runājot par dažādiem politiskiem notikumiem, arī šoreiz nav iedziļinājies abu situāciju būtībā, demonstrējot ne vien klaju nekompetenci, bet arī uzskatāmi apliecinot, ka viņa atbilde uz Lemberga viedokli ir prasts uzbrukums politiskajām sāncensim, un kā zināms, tajā ziņā Meroni “labā rokā” izmanto jebkurus līdzekļus.
Zināms, ka Kristovskis jau iepriekš nav izcēlies ar gudrību, piemēram, kaut vai atminoties viņa izgāšanos LTV raidījumā “1:1”, kur viņš vairākos jautājumos demonstrēja pilnīgu izpratnes trūkumu, ko centās maskēt aiz meliem, vai pašvaldību priekšvēlēšanu laikā kvēli aizstāvot ideju, ka Ventspils ir pagrimusi un to it kā pametot liels skaits iedzīvotāju. Iespējams, šādas paralēles ministrs savilcis ar laiku, kad pats ieņēma Latvijas ārlietu ministru amatu un Latviju pameta rekordliels skaits iedzīvotāju, tomēr tas jau bija teju pirms desmit gadiem.
Arī šoreiz Kristovskis centies neveiksmīgi iegalvot, ka Lemberga situācija ir ļoti līdzīga korupcijas skandālā iesaistītā Ilmāra Rimšēviča gadījumam, aizmirsdams par ļoti svarīgu faktu – Latvijas Bankas prezidentu amatā iecēļ Saeima un tikai viņš pats var noteikt, kad pamest savu amatu, turpretī Aivaru Lembergu teju jau 30 gadus ik pēc četriem gadiem Ventspils pilsētas domē pārvēl pašvaldības balsstiesīgie iedzīvotāji.
Kas tad tieši tik ļoti satraucis Kristovski? Iespējams tieši vēlētāju izrādītā uzticība Lembergam ir tā, kas bijušajam ministram nav gājusi pie sirds, jo viņam pašam jau vairākkārt nav sekmējies iegūt sabiedrības labvēlību. Tā, piemēram, 2011. gada rudenī notikušajās ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās Kristovskis, būdams saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā, saņēma visvairāk vēlētāju svītrojumu, tādējādi atkrītot uz pēdējo vietu sarakstā un netiekot ievēlēts Saeimā. Taču Kristovskis gan nav apmierinājies tikai ar ministru (aizsardzības, iekšlietu un ārlietu) amatu, bet 2007.gadā lūkojies arī uz Valsts prezidenta amatu, kā zināms, neveiksmīgi.
Kristovskis ir viens no retajiem politiķiem, kuriem, acīmredzot, ir bijis vienalga, kādā politiskā partijā darboties, jo viņš paspējis paburzīties veselās piecās partijās, staigājot te no vienas uz otru, kuras sava ideoloģijā arī atšķīrušās, piemēram, bijis te Nacionālajā apvienībā, te ”Vienotībā”.
Vēlme pēc varas un naudas Kristovski nav pametusi, un, kā liecina laikraksta “Diena” rīcībā nonākušais līgums, Lemberga oponentu grupējums ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni priekšgalā no 2016. gada maija par priekšvēlēšanu aktivitātēm Ventspilī ik mēnesi maksājis 5000 eiro, kurus Kristovska uzņēmums grasījies deklarēt kā partijas “Vienotība” priekšvēlēšanu izdevumus. Skaidri redzams, ka politiķim ir par ko pacīnīties, jo diez vai kāda spožāka politiskā nākotne viņu vēl gaida.
Savu nespēju gan Kristovskis atspēko ar it kā opozīcijas nepielaišanu pie darba, uz ko Lembergs norādījis, ka Kristovskis atklāti melo. “Tādi apgalvojumi ir pilnībā nepamatoti (…) viņi paši neapmeklē komisijas sēdes vai neinteresējas par tām. Viņi speciāli kādreiz sabotē, lai norautu sēdes,” tā Kristovska izteicienus komentējis Lembergs.
Var izlikties, ka strādā. Var sarakstīt 3, 5 & 10 lpp. apcerējumus, ja Kristovska sponsors maksā par darbības imitāciju un apjomu. Bet vienu nemūžam neizskaudīs-paviršība paliek paviršība-it visā ko dara, it visam, kam ķeras klāt. Būtu vismaz noskaidrojis, kādi tie aizliegumi ir!
— Aivars Lembergs (@AivarsLembergs) March 19, 2018
Taisnības labad jāpiemin, ka Kristovskim jau ir bijusi iespēja sevi pierādīt, jo galu galā viņš ir bijis ministrs trīs dažādās nozarēs, un skat, ko tajos paveicis – piemēram, atbrīvojis Latviju no iedzīvotājiem un, cik dzirdēts, pielicis roku Latvijas Zemessardzes vājināšanā.
Skaidri redzams, ka amatus sagrābties nav īpaša māksla, ja nav zināms, ko ar tiem iesākt, un acīmredzams, ka Kristovska aicinājums nav būt politiķim, jo savu bezdarbību viņš attaisno ar uzbrukumiem citiem, bet savu nekompetenci slēpj aiz bravūrības un lētiem meliem. Cilvēks, kurš tik daudzās jomās ir vēlējies sevi pierādīt, galu galā ir izgāzies tikpat kā visās, bet attiecībā uz Kristovski mūs maz kas vairs pārsteidz…
Foto: F64
5,410 skatījumi
