Sociālajos tīklos aktualizēts jautājums par vecāku klātbūtni bērnam medicīnisko manipulāciju laikā! “Facebook” kāda māmiņa dalījusies ar savu sāpīgo pieredzi!
Sieviete raksta, ka viņas bērns dziļi pārkodis mēli, tādēļ ticis nogādāts Stomatoloģijas Institūtā. Sākumā viss esot noritējis veiksmīgi līdz brīdim, kad māmiņai un mazajam pacientam 3 stundas palātā lika gaidīt ārstus, kuri neesot informējuši māmiņu par iespēju bērnam saņemt nomierinošos medikamentus. Nonākot operācijas zālē, sieviete apraksta situāciju:
“6 cilvēki “nindzjas” tērpos, ar aizklātām mutēm, apkārt apgaismotam galdam, gaidot kārtējo miesas blāķi, kurš jāatslēdz un jāsašuj. Pat pašai palika stindzinoša sajūta, kur nu vēl bērnam, un tad nu sākās jautrākais. Bērns, protams, pagriezās un teica – atā, paldies par uzmanību! Pa to laiku centos entās “nindzjas” notušēt sakot: “Tikai ne ar varu, visu sarunāšu…”.”
Uz ko ārsti atbildējuši: “Mammīt, savācat savu bērniņu, mēs te ilgi nestāvēsim”.
Māmiņa turpina: “Ar varu, ārstu darbiņš padarīts, objekts neitralizēts, mammīte izdzīta ārā smagā histērijā un nodevības sajūtā, jo savā bērnā redzēja to, dzīvības un nāves, skatienu un lūgumu aizstāvēt, jo viņu ar varu turēja 6 “nindzjas” un stūķēja masku virsū. Bērns, tiešā vārda nozīmē, no visa sava sešgadnieka spēka ķērca un cīnījās pretī kā maziņš Halks (šo sajūtu pati labi pazīstu no bērnības padomju zobārsta) līdz atslēdzas. Lieki piebilst, ka anesteziologu omes tik vēl pielēja eļļu visam ar savu “jauko iedrošinājumu”, stūķējot masku teikdama: “Puisīt, nu tu taču esi liels, ko tu ķērc, izbeidz ārdīties!”.”
“Mammītei tiek teikts, ka jāiet uz istabiņu gaidīt bērns…”. “Atveras durvis un tur māsiņas paziņo, savāciet savu nevaldāmo puiku. Bet nelaidiet viņu vaļā, jo viņš streipuļo un var atsisties pret metāla gultām!”
Sieviete šokēta raksta “…bērns tešas pret sienām, streipuļodams sistdamies pret metāla gultām, jo dusmas un nodevība uz mammu ir tik milzīga, ka satvert un noturēt viņu nav iespējams! Paralēli slēpjas zem gultām, lai izrādītu savas dusmas un emocijas, kādas piedzīvotas, jo pirmais jautājums, ko viņš šļupstot (jo mēle bija uzpampusi) man jautāja: “KĀPĒC TU MANI ATSTĀJI VIENU!??? TU MANI NEMĪLI!”.”
Visbeidzot, māmiņa raksta, ka kas tāds varēja arī nenotikt, ja vien:
1. bērns pēc 3 stundu gaidīšanas saņemtu nomierinošus medikamentus
2. māmiņa varētu atrasties operāciju zālē bērna atmošanās brīdī
Mīļie vecāki!
Arī mums bija ļoti smaga un skumja pieredze šajā sakarā!Varu nedaudz padalīties, lai arī Jūs zinat kāda…Posted by Gustava Līga on ceturtdiena, 2018. gada 12. aprīlis
2,029 skatījumi
