Arvien biežāk sabiedrībā aktualizējas jautājums par sabiedrisko mediju objektivitāti. Lai arī šo mediju darbības ideja koncentrēta ap neatkarīgu un demokrātisku satura veidošanu, realitātē tie bieži vien līdzinās sabiedrisko attiecību ruporam, atstājot sabiedrības intereses otrajā plānā. Par to liecina arī kāds nesens notikums, kuram sabiedriskie mediji un žurnālisti kopumā nav pievērsuši tikpat kā nekādu uzmanību.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) mājas lapā publicētie “Eurostat” aptaujas rezultāti liecina, ka 99% Ventspils pilsētas iedzīvotāju ir apmierināti ar tīrību savā pilsētā, tādējādi Ventspils ieņem 1. vietu 109 aptaujā iekļauto Eiropas pilsētu vidū.
Neraugoties uz to, ka šī ziņa Latvijas mērogā ir patiesi pozitīvs notikums, tikai divi portāli pievēruši tai uzmanību – no kuriem viens ir pilsētas pašvaldības portāls Ventspils.lv. Tādējādi rodas gluži loģisks jautājums, vai tiešām sabiedriskie un citi mediji apzināti ignorē vienas pilsētas sasniegumus?
Ja privātie mediji var atļauties paši noteikt savu skatījumu uz lietām, tad sabiedrisko mediju ignorance gan rada jautājumus. Sabiedrisko mediju mērķis, kā zināms, ir sniegt iespējami visaptverošu un daudzšķautņainu viedokli, kā arī informēt par būtiskāko. Ja ziņa par to, ka, piemēram, Cēsīs pulcēsies un sadziedāsies Latvijas zēnu kori, ir daudz lielāks notikums, nekā tas, ka Ventspils guvusi starptautisku atzinību Eiropā, tad sabiedrisko mediju prioritātes rada bažas – vai varam paļauties, ka šie mediji mums sniedz objektīvu un visaptverošu informāciju par visiem notikumiem Latvijā un ārvalstīs?
Turklāt šajā gadījumā runa nav par kādu politiķi vai uzņēmumu, bet pilsētas sasniegumu kopumā – tas nepatīkami pārsteidz vēl vairāk. Tajā pat laikā sabiedrisko mediju attieksme pret Ventspils pilsētu un notikumiem tajā jau iepriekš ir bijusi diskutabla. Jo, ja ieskatāmies, kā mediji atspoguļo notikumus, piemēram, Ventspilī un jau iepriekš pieminētajās Cēsīs, tad skaidri redzams, kura pilsēta tiek izcelta labvēlīgā gaismā, bet pār kuru ziņu raidījumos sabiezē melni mākoņi.
Jāatgādina, ka sabiedriskie mediji tiek finansēti no visu nodokļu maksātāju naudas, taču tie tāpat šobrīd nenodrošina informāciju atbilstoši visas sabiedrības interesēm, bet gluži vienkārši darbojas kā jebkurš komercmedijs, kas pats izvēlas ko un kā pārraidīt. Bet tādā gadījumā mums visiem jāuzdod tiem viens jautājums – vai ar šādu selektīvu pieeju informācijas pasniegšanā, tie vēl joprojām ir tiesīgi saukties par sabiedrisko mediju un pretendēt uz visu nodokļu maksātāju naudas saņemšanu?
5,131 skatījumi
