“Kur paliek cilvēcība?” Aizstāv puiku, kurš veikalā nozadzis maizi

Sociālajā tīklā “Facebook” lielu popularitāti iekarojis labdara Edija Pipara ieraksts saistībā ar cilvēku vienaldzību.

“Šodien “paņēmu” mazu brīvdienu darbā un izgāju pastaigāties ar suni. Palūdzu kundzītei paskatīties sunīti (viņš tomer vel kucēns), iegāju ātri veikalā pēc ūdens un saldējuma. Mans “ātrais ieskrējiens” izvērtās par 30.min veikala apmeklējumu.

Stāvēju rindā, lai samaksātu par savu saldējumu un ūdeni, gar visu garo rindu uz izeju virzās skolas vecuma bērns. Pie pašas kases, puiku pārtver apsargs un skaļa balsī “uzrādi somu un kabatas” . Puika nobijis atver somu un tur divi maizes kukuļi, apsargs neapmierināts puiku nosauc par “mazo zaglēnu” un visa garā rinda piebalso apsargam un krata galvas par zēna rīcību. Es izlienu no rindas vidus un uzstāju “samaksāšu par maizes kukulīšiem”. Tante jau gados, man skarbā tonī adresē vārdus “atradies zagļu aiztāvētājs”.

Tajā brīdī manas emocijas paņēma virsroku. Pateicu visu ko domāju, un par pieaugušo rīcību kura ir ļoti nekorekta. Tā ir maize ko bērns centās paņemt, loģiski spriežot bērnam mājās nav pārtikas. Es nekaunējos atzīt, ka arī es esmu “zadzis” no veikala maizi jo gribēju ēst. Un palūdzu vairs nekomentēt jo no viņas līdzekļus nelūdzu, lai bērnam palīdzetu.

Saprotu, veikala darbinieki darija savu darbu nevaru pārmest viņiem , bet kur paliek cilvēciskā puse mūsdienās?

Palūdzu puiku mani uzgaidīt, kamēr norēķinos. Tad kopā aizgājām uz pretējo veikalu un sapirku viņam pilnu maisu ar pārtiku. Viņam vel ir trīs brāļi un viena māsa, viņš esot vidējais. Bērnam piedāvāju palīdzēt aiznest uz māju iepirkumus bet puika nokautrējās un teica, ka pats aiznesīšot.

Pastāstiju par sevi un par savu “mazo” dzīves pieredzi un puika uzmanīgi klausijās (paralēli mīļojot sunīti). Iedevu savu tel.nr uz lapiņas uzrakstītu un palūdzu nodot mammai, ja vajadzīga palīzība, lai sazinās ar mani. Lūkosim – redzēsim, ceru mamma sazināsies ar mani.

Kapēc ar mani bieži notiek dažādas situācijas? Atbilde: jo es viņas pamanu un uzmanīgi analizēju “ko es varētu darīt lietas labā”. Es pamanu uz ielas netaisnību – es iešu cīnīsos pret to. Es redzu vecu cilvēku, kurš lūdz palīzību – iešu un palīdzēšu. Ja redzu, ka nepieciešama palīdzība – bez liekiem žestiem iešu un palīdzēšu. Neviens no mums nepaliks nabagāks, palīdzot citiem bet tieši otrādāk – bagātāks, jo viņš būs vairojis citos cilvekos labo. Un es ticu, ka šis puisītis, kad izaugs liels darīs labu citiem jo viņš redzēja labo darbu viņa dzīvē.
Un ticu, ka šīs dienas iesaistītie cilvēki analizē šodiena darbības – jo galu galā, mēs esam tādi paši kā mazais zēns – cilvēks!

Novēlu jums būt vērīgākiem un nepalikt vienaldzīgiem situācijās, kur redzat netaisnību, izmisumu, bailes,” raksta Edijs.

Un Tavas domas par šo?