Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš šobrīd kandidē arī uz ģenerālprokurora amatu, esot Šveices advokāta Rūdolfa Meroni shēmu piesedzējs, izriet no kādreizējā Ministru prezidenta padomnieka, politologa Jurģa Liepnieka komentāra sociālajā tīklā “Twitter”.
Pēc Liepnieka domām, neviens vispār nesaprotot šīs shēmas, jo, piemēram, sabiedriskā televīzija jautājumus par Meroni uzdodot pašam Jurisam, lai gan, pēc politologa sacītā, viņš skaitoties Šveices darboņa shēmu atbalstītājs, kurš loģiski pauž viedokli, ka viss ir kārtībā.
Šis mans 2018. gada marta rakstiņš šķiet iegūst jaunu skanējumu. Nekas gan diži kopš tiem laikiem nav mainījies – būvniecības karteļa lieta tiešām parādījās, bet ir jau mirusi. SAB un prokuratūras specjumta lieta pat nav sākusies.https://t.co/0XjxTOMGrE
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) April 14, 2020
Nedomāju. Domāju, ka 1) neviens vispār nesaprot shēmu (piem sabiedriskā TV vaicā komentēt pašam Jurisam, proti organizātoram un piesedzējam, kurš paskaidro, ka viss OK :)))
2)ja sāk gribēt saprast uzrodas SAB un paskaidro, ka nevajag, ka saprast šo ir pret Latvijas intersēm :)))— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) April 14, 2020
Lai arī vairākkārt ir izskanējušas ziņas, ka Meroni, visticamāk, izsaimnieko tam uzticētos aktīvus, nodrošinot sev neticami greznu dzīvesveidu, kā arī finansējot sev uzticamus cilvēkus, tostarp politiķus, līdz pat šai dienai nav redzams, ka prokuratūra vai KNAB būtu reaģējuši uz šiem satraucošajiem paziņojumiem.
Savukārt uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem, vai viņš uzticas Meroni, prokurors Juris Juriss nav sniedzis tiešu atbildi, vien norādot to, ka “šobrīd mūsu rīcībā nav tādas informācijas, ka tā daļa, kas tika pakļauta arestam kā aktīvi, būtu kaut kādā veidā izsaimniekoti”.
Liepnieks savā publikācijā, kurai šobrīd vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, jau pirms 2 gadiem atklājis klasisku shēmu, kurā Latvijas valsts pazaudē un viens konkrēts pilsonis iegūst vismaz 100 miljonus eiro. Šīs shēmas būtībā esot primitīva valsts mantas izsaimniekošana jeb izzagšana daudzu miljonu eiro vērtībā.
Politikas eksperts tolaik uzsvēra, ka stāsts ir vienkāršs: “2007. gadā valsts arestēja Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem piederošās daļas Ventspils uzņēmumā “Ventbunker”. Šīs arestētās daļas Latvijas valsts nodeva pārvaldīt nevis kādai Latvijas valsts pārvaldes iestādei vai kapitālsabiedrībai, kas profesionāli nodarbojas ar tādām lietām, netika arī rīkots nekāds konkurss, lai izvēlētos kādu starptautisku aktīvu pārvaldnieku, banku vai menedžmenta kompāniju, nē. Ģenerālprokuratūra bez konkursa nodeva šīs daļas pārvaldīt vienam konkrētam Šveices pilsonim – Rūdolfam Meroni.”
Liepnieks norādīja, ka, tā vietā, lai Meroni saglabātu potenciālo valsts mantu, daļu no tās pārdod, bet pārējo vienkārši pārraksta uz sev piederošām kompānijām. “Un nevis vienkārši pārdod, bet gan pārdod par acīmredzami un neapstrīdami pazeminātām cenām. Un it kā arī ar to vēl būtu par maz, nauda no šīs izpārdošanas nonāk…. jā, kā jūs domājat – pie kā? Uzņēmumā, kurš pieder konkrētā pilsoņa partnera sievai, faktiski, protams, paša Rūdolfa rīcībā,” tolaik norādīja politologs.
Šīs shēmas rezultāta Latvijas valsts kā akcionārs un īpašnieks laimīgi ir atbrīvota no visa vērtīgā, ko deva arestētās akcijas. Savukārt Šveices pilsonis Meroni kļuvis par vismaz 100 miljoniem eiro bagātāks.
Viņš uzsvēris, ka par Meroni noziedzīgo rīcību visu līmeņu Latvijas tiesībsargājošās institūcijas brīdinājuši un informējuši ir visi – gan Lembergs, gan viņa oponenti, pat mediju pārstāvji. Ir pat Anglijas tiesas lēmums, tomēr nevienai tiesībsargājošajai institūcijai Latvijā nekas neliekas pat aizdomīgi. Tieši otrādi, prokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs, aktīvi iesaistoties, dara visu iespējamo, lai atbalstītu un nodrošinātu Meroni darbības.
“Diemžēl korupcijas līmenis Latvijā ir tāds, ka daži, kurus piesedz tik ietekmīgi cilvēki, kā tas ir Meroni gadījumā, pat īpaši nebaidās un pat sevišķi neslēpj savas darbības,” uzskata Liepnieks.
Jāatzīst, ka joprojām nav īsti saprotama prokuratūras kavēšanās jautājumā par Meroni, kas rada bažas, ka, iespējams, prokuratūra apzināti ignorē šīs sūdzības vai arī tai ir kāda ciešāka un publiski nezināma saistība ar šo advokātu.
Vai šis nebūtu īstais brīdis, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesaistītos Liepnieka sniegtās informācijas pārbaudē? Jo ļoti negribētos, ka Latvijā ģenerālprokurora amatā tiek iecelts cilvēks, kurš, iespējams, pats piedalījies pretlikumīgās darbībās.
Foto: F64
2,243 skatījumi
