Levits jūtami satraucies – vai bailēm ir pamats?

Jau drīzumā grāmatnīcu plauktos nonāks Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata “Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un sākas ar vārdiem: “Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi.” Tā vien izskatās, ka Valsts prezidents nevēlas pieļaut grāmatas publiskošanu – par to liecina vien fakts, ka Levita kancelejas vadītājs, iepriekšējais padomju laika tautas tiesnesis un diplomāts Andris Teikmanis vēstulē piedraudējis grāmatas autoram ar kriminālsodu.

Žurnālists Lato Lapsa sociālajā tīklā “Facebook” publiskojis Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstuli ar viņa parakstu, kurā viņš Levita uzdevumā atteicis drīzumā gaidāmās grāmatas “Viltvārdis” autoram iespēju iepazīties ar dokumentiem, kas viestu skaidrību par šaubām ar pašreizējā valsts galvas biogrāfijas faktiem.

Vēstulē tiek norādīts, ka prezidents nav ieinteresēts, lai kāds pārbaudītu datus par viņa gūto izglītību un sacerētajiem zinātniskajiem darbiem: “Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 3. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa zinātniskajiem darbiem, kā arī nesniedz Jums atļauju Hamburgas Universitātē iepazīties ar viņa iegūtajiem izglītības dokumentiem un dokumentiem, kas apliecina viņa apgūtos kursus attiecīgo izglītības programmu ietvaros.”

Tāpat prezidents esot atteicies izteikties par to, ka Levita runu un rakstu krājums “Valstsgriba” pērn izdots ar nopietniem autortiesību pārkāpumiem. Arī uz jautājumu, kāda īsti pilsonība vai pat vairākas pilsonības ir bijušas un ir tagadējam Valsts prezidentam, Levits nevēlas sniegt atbildi.

“Egila Levita kunga uzdevumā, atbildot uz Jūsu 2020. gada 5. janvāra vēstuli, informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju iepazīties ar Vācijas Federatīvās Republikas varas iestāžu rīcībā esošo informāciju par viņu,” raksta Teikmanis, piebilstot, ka sabiedrībai pietiek ar Levita intervijās teikto par šo tēmu.

Tāpat vēl aizvien tiek izteiktas dažādas versijas par to, kādā veidā Levitam ar ģimeni 1972. gadā izdevās izceļot no Padomju Savienības, taču arī par šo tēmu prezidents vēlas ne tikai klusēt, bet arī nepieļaut, lai tiktu publiskoti arhīvu materiāli. “Informēju, ka Egils Levits nesniedz Jums atļauju Latvijas nacionālajā arhīvā iepazīties ar Iekšlietu ministrijas Vīzu un ārvalstu pilsoņu reģistrācijas nodaļas Jonasa Levita ar ģimeni emigrācijas lietu, kas datēta ar 21.01.1970. – 21.06.1972,” pausts vēstulē.

Vēstulē pausts arī nepārprotams brīdinājums par to, ar ko var beigties informācijas vākšana par pašreizējā prezidenta biogrāfijas noslēpumiem: “Vēlos uzsvērt, ka prettiesiska privāta rakstura informācijas iegūšana un publicēšana jeb nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem ir kriminālsodāma darbība, par ko var tikt piemērots Krimināllikumā paredzētais sods.”

“Un tagad pajautājiet paši sev – kādu iemeslu dēļ Egilam Levitam ir jāmēģina slēpt arhīvu materiālus par viņa ģimenes izbraukšanu no PSRS? Kādu iemeslu dēļ viņš liedz piekļuvi datiem par savu pilsonību Vācijas oficiālajos reģistros? Kādu iemeslu dēļ viņš tik ļoti nevēlas, lai tiktu pārbaudīti viņa izglītības dokumenti un zinātnisko grādu iegūšana (ja tādi tiešām ir iegūti)? Un kāpēc šie jautājumi Egilu Levitu satrauc tik ļoti, ka prezidentam nākas dot uzdevumu savam kalpam – piedraudēt ar kriminālprocesu tiem, kas grib zināt pārāk daudz? Grāmata “Viltvārdis” nāks klajā jau pēc dažām dienām. Meli vienmēr nāk gaismā. Agri vai vēlu,” raksta Lato Lapsa.

Vai tiešām Valsts prezidentam ir pamats satraukties par grāmatā atklāto? Vai sabiedrībai tiks atklāts kaut kas tāds, ko Levits un valdošā koalīcija līdz šim mēģinājusi rūpīgi slēpt?

Jāpiezīmē, ka “Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam “Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu “Skeleti Egila Levita skapjos”.

Un Tavas domas par šo?