Sabiedrībā un atsevišķos medijos plaši kritizēta Valsts prezidenta Egila Levita nostāja pret notikumiem Baltkrievijā. Kamēr vairums pauduši, ka pašam Levitam ar demokrātijas ievērošanu neveicas diži labāk, medijos pat izvirzīts jautājums – vai tik aiz Levita klusajiem pīkstieniem neslēpjas netiešs atbalsts Aleksandram Lukašenko, kurš amatā nokļuvis, iespējams, ar viltu?
Kamēr vairākas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Polija, bijušas asas savos izteikumos un pat aicinājušas sasaukt ārkārtas Eiropas Savienības samitu, Levits pieklusināti paudis, ka “Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.” Arī par gaidāmo Lukašenko vizīti Latvijā Levits skaidrojumu nav sniedzis.
Medijos pat izskanējis viedoklis, ka “Levita aicinājumi izmeklēt nupat notikušo vēlēšanu procesu Baltkrievijā, skan tik mazdūšīgi – aiz lielā demokrātijas aizstāvja slēpjas vien nevarīgs pīkstulis.”
Iespējams, ņemot vērā sabiedrības un mediju kritiku, Levits paziņojis, ka Latvijai ir jāizrāda solidaritāte ar Baltkrievijas iedzīvotājiem: “Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, ka Latvijas pilsoniskā sabiedrība izrāda solidaritāti, jo tā bija svarīga arī mums pirms 30 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas demokrātiju un neatkarību. Mums katra šāda solidaritātes izpausme bija svarīga. Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, ir arī zināmā veidā mūsu pienākums kā jau nobriedušai nācijai izrādīt solidaritāti ar mūsu kaimiņtautu, kura iestājas par savu neatkarību un par savu demokrātiju. Tādēļ es pateicos organizatoriem par šo solidaritātes izrādīšanu. Situācija Baltkrievijā nav beigusies, un mēs ceram, ka tā tiks atrisināta tādā veidā, ka Baltkrievija kā neatkarīga un demokrātiska valsts varēs turpināt savu ceļu un mums arī turpmāk būs labas kaimiņattiecības ar Baltkrieviju.”
Levits arī informējis par savu dialogu ar reģiona valstu vadītājiem, atzīmējot, ka “šodien mēs – Latvijas prezidents, Lietuvas un Polijas prezidenti – esam vienojušies, ka nāksim klajā ar kopēju paziņojumu par situāciju mūsu kaimiņvalstī, jo mēs esam trīs Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltkrieviju”.
Paziņojumā, pēc prezidenta sacītā, būs iekļauta prasība Baltkrievijas varas iestādēm “deeskalēt situāciju, pārtraukt jebkāda veida vardarbību. Otrais punkts – ievērot visas cilvēktiesības, tajā skaitā tiesības brīvi pulcēties un izteikt savu viedokli. Trešais punkts – uzsākt dialogu ar Baltkrievijas sabiedrību”.
Vai tas neliecina, ka Latvijā Valsts prezidents sāk darboties tikai tad, kad sajūt sabiedrības vai mediju kritiku? Vai tikai pēc neglaimojošiem vārdiem Rīgas pils virzienā var tikt iedots paātrinājums prezidenta rīcībai?
Foto: F64
2,197 skatījumi
