Sabiedrībā plašu sašutumu izraisījis paziņojums, ka no pirmdienas, 26. oktobra, valsts apmaksātās Covid-19 analīzes būs pieejamas tikai ar ārsta nosūtījumu, kas nozīmē, ka Covid testu pirmkārt varēs veikt cilvēki ar saslimšanas simptomiem.
Veselības ministrija skaidro, ka izmaiņu galvenais mērķis ir panākt, lai Covid-19 testēšana kļūst mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar paaugstinātu temperatūru, klepu, kakla sāpēm u.c.
Savukārt novērojot, ka cilvēki pēc šī paziņojuma pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, pieņemts lēmums no šodienas, 23. oktobra, plkst. 13.00 apturēt brīvprātīgu pierakstu uz Covid-19 testiem.
Ažiotāža par jauno testēšanas kārtību sacelta ne tikai sociālajos tīklos – uz portālu “Tautas Balss” satrauktu vēstuli atsūtījis kāds lasītājs, norādot, ka viņam nav ģimenes ārsta, un viņam nav saprotams, kā turpmāk nepieciešamības gadījumā tikt pie Covid-19 testa.
Neapšaubāmi, ka jaunā kārtība rada vairākus jautājumus – vai turpmāk bezsimptomu Covid-19 gadījumi paliks neidentificēti, jo priekšroka turpmāk dota ar Covid simptomiem slimojošajiem? Nevar taču noliegt, ka lielai daļai inficēto nav neviena Covid-19 raksturīgā simptoma, bet tas jau nepadara viņus mazāk bīstamus sabiedrībai, jo joprojām veicina infekcijas izplatīšanos.
Vai Covid-19 testēšana ar ārstniecības personas nosūtījumu ir kaut kāds taupības režīma izdomājums? Valdības vīriem un sievām jau vislabāk vajadzētu apzināties, ka, lai arī tas Covid statistiku var uzlabot, saslimstība, visticamāk, var palielināties un arī epidēmijas draudi nesamazināsies, pakļaujot papildus riskam kaut vai tos pašus ģimenes ārstus.
Un vai tik šāda valdības rīcība nepārkāpj Satversmes 111. pantu, kas nosaka, ka “valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”?
Tā jūs īstermiņā risiniet problēmu, ka testēšanas jaudas ir stipri par mazu.
Dažu nedēļu griezumā tas novedīs pie vēl lielākas masveida infekcijas izplatības sabiedrībā.
— Jānis Melderis (@JanisMelderis74) October 23, 2020
Ļoti labs plāns. Nepietiek ar med.iestādes pārslodzi, noslogosim un pēc iespējas inficēsim ģimenes ārstus. Aleluja. Jūs kaut nedaudz sajēdzat ko jūs darat? Esat zem 4 acīm parunājuši ar ģim.ārstu par šo?
— Martins Jansons (@MartinG34232398) October 23, 2020
Vai ģimenes ārsts arī pieņem nedēļas nogalēs? Ģimenes ārstu jau tā bija grūti/neiespējami sazvanīt arī akūtajās stundās. Parasti ārsta grib redzēt klātienē, pirms rakstīt nozīmējumu, vai būs jādodas pie ārsta uz kabinetu?
— Janis eŠšs (@janis_tm) October 23, 2020
Šodien gribēju pieteikties pie ģimenes ārsta. Brīvā vieta novembrī.
— Viktorija (@ZiemeleVik) October 23, 2020
Ļoti muļķīgs solis. Vai dati uzrāda, ka ir ļoti zems procents pozitīvo rezultātu tiem, kas paši piesakās pretstatā tiem, kurus nosūta ģimenes ārsts? Ja nē, tad jau reālo ainu neredzēsiet.
— Santa Vegnere (@Neritina) October 23, 2020
Kur paliek ideja- “jatestē pec iespējs vairāk”? Un šim noteikti varēja un vajadzēja sagatvoties 7 mēnešu laikā, piesaistīt darba spēku!
— Anete Samtina (@AneteFS) October 23, 2020
8345 nespēja atbildēt. Ja bērnam pirms ~divām nedēļām pieteiktas covid analīzes uz 26.10 (ārsts lika testēties, bet nosūtījumu nedeva). Vai viņam ir jēga pirmdien iet uz testu vai sākumā jādabū nosūtījums? @SPKCentrs @veselibasmin @Vinkele
— Māris Lapiņš (@lapins_m) October 23, 2020
Šim paziņojumam būtu līdzi jānāk arī datiem no laboratorijām, kas parāda, ka no brīvprātīgā pieraksta pozitīvo gadījumu skaits ir minimāls, kurpretī no nosūtījumiem – daudzkārt lielāks. Tad viss loģiski. Citādi pie dramatiski augošā pozītīvo testu īpatsvara šī ir episka izgāšanās https://t.co/tfBC7S9XCt
— Jānis Polis (@JanisPolis) October 23, 2020
1,823 skatījumi
