“Jaunā konservatīvā partija (JKP) saziņā ar partijas biedriem piekopj īstas čekas metodes”– tā par notiekošo partijā saka bijušais JKP biedrs Aivars Lapšāns. Viņš, līdzīgi kā daudzi citi JKP biedri, partijā iestājās, ticot, ka JKP ir demokrātisks un taisnīgs politiskais spēks, kas mainīs politisko vidi Latvijā, taču ar rūgtumu nācies secināt, ka JKP neinteresē pārmaiņas, par kurām tās it kā iestājas, bet varas sagrābšana, kurai der tikai paklausīgi JKP biedri bez sava personīgā viedokļa.
JKP biedru “grēksūdzes” pēdējā laikā metušas ēnu pār JKP nimbu un sludināto tiesiskuma paradīzi, iespējams, atklājot to skaudro patiesību, kuru JKP tik izmisīgi cenšas slēpt no saviem vēlētājiem. Par to, ka partija atkāpusies no saviem priekšvēlēšanu laikā skaļi sludinātajiem ideāliem, liecina vairāku JKP bijušo biedru atzīšanās.
Neglaimojošie fakti kļuvuši zināmi pēc tam, kad pēc kritikas izteikšanas JKP vadītājam Jānim Bordānam, no amata atcelts Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš. Pildiņš, kurš pārmetis JKP melus sabiedrībai un plašus Latvijas valsts privatizācijas plānus, atzinis, ka JKP ir ieviesta īsta Staļina diktatūra. To apstiprinājusi arī Talsu novada domes deputāte Inga Gluzda, kura intervijā portālam Labdien.lv atzinusi, ka pēc tam, kad viņa novembrī no partijas valdes un pašas partijas nolēmusi izstāties, viņa saņēmusi draudus no Bordāna, lai tikai neuzdrošinātos biedrus informēt, ka viņu starpā pastāv nesaskaņas. “Bordāna kungam eksistē tikai viens viedoklis – viņa, kas ir uzskatāms par pareizo. Savukārt jebkurš cits viedoklis – tas ir nepareizs un tāds vispār partijā nevar pastāvēt,” atzīst Gluzda.
Arī bijušais JKP biedrs Aivars Lapšāns atzīst – partijā viedoklis, kas nesaskan ar JKP valdes viedokli, nevar pastāvēt – iekšējās demokrātijas nav, ir tikai kontrole, manipulēšana, viedokļu negodīga virzīšana sev vēlamā virzienā. “Manā ieskatā tas var liecināt, ka tādā veidā var izveidoties ļoti represīva partija. Iebīdīti Bordānam vajadzīgie cilvēki. Būs Bordānam padevīgi deputātu kandidāti. Valde ir pārmainīta. Maz kas atlicis no sākuma sastāva,” norāda Lapšāns.
Līdz ko partijas spicei tika uzdoti jautājumi par to, kāpēc izvēlēti pakļāvīgie cilvēki, nevis gudrākie, Lapšāns izslēgts no partijas. “Trakāk kā pie Staļiņa,” atzīst politiķis, norādot – “JKP tēls ir baigi superīgs, bet patiesībā zem tā slēpjas kolosālas represijas”.
Izveidojot Cēsu JKP grupu, citi biedri Lapšānu rekomendējuši pat par nodaļas vadītāju. “Es atteicos, dodams vietu tiem, kuri oficiāli partijā ir ilgāk. Visi iesaistījāmies partijas darbā ar apjomīgām idejām. Sarīkojām pirmo tikšanos ar Cēsu iedzīvotājiem. Vadīju sapulci. Tomēr, lai arī kā centos iesaistīt cēsniekus sarunā, izcelt dažādas vietējās problēmas, Jānis Bordāns visu uzmanību pieprasīja viens pats. Bija tāda sajūta, ka viņš vienīgais ir uz pasaules, cēsnieki – “aunu bars”. Stādīju priekšā nodaļas biedru Aivaru Ontužānu, lai pastāsta, kas notiek, kādas problēmas Piebalgā. Bordāns arī Ontužānu netaktiski pārtrauca. Lūdzu Bordānu ievērot 5 minūšu uzstāšanās laiku – nekā. Ko šis stāstīja? Pārsvarā Rīgas problēmas, par cīņu ar Ušakovu,” atzīst Lapšāns.
“Viss bija kā pie komunistiem,” norāda politiķis, runājot par to laiku, kad Latvijas JKP nodaļām bija jāiesniedz deputātu kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām. “Cēsu nodaļā visi varēja sūtīt savus iesniegumus ar CV Bordāna valdei. Bordāns tad Rīgā izvētīšot, kuri viņam derēs. Nodaļu cilvēki it kā nezinātu labākos savās pašvaldībās – bet Bordāns gan!” Vēloties JKP slēgtajā grupā diskutēt par šo problēmu, Bordāns paziņojis, ka zina visus biedrus un atbildēt uz to, ka viņš to nevar zināt to, ko vietējie, dzīvojot uz vietas, Lapšāns ticis no sarunas izslēgts un vēl tie, kuri atbalstīja viņa viedokli par demokrātiskumu. “Es sapratu, ka negribētu ar tādiem liekuļiem strādāt,” norāda Lapšāns, kurš no partijas aizgājis pats.
“Ja gadījumā šāda veida partiju, kurā nepastāv iekšējā demokrātija, bet partijas valde kontrolē tās biedrus (nevis otrādi) – ja šādu partiju vada kādas citas valsts dienesti, tad pēc šādas partijas uzvaras vēlēšanās var elementāri notikt valsts nodevība!” uzskata deputāts, atzīstot, ka atsaucas arvien vairāk JKP biedru, kas piedzīvojuši manipulācijas.
Vaicāts, kas JKP jādara, lai kļūtu par to partiju, kas sludina demokrātiju un tiesiskumu saviem vēlētājiem, Lapšāns norādīja, ka “visai JKP valdei ir jāatkāpjas,” uzsverot, ka pat Politisko partiju likuma 1. pantā noteikts, ka tā mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. “Šeit runas par demokrātiju nemaz nevar būt,” runājot par JKP, atzīst Lapšāns.
“Latvija ir nonākusi jūtamā ētikas badā! Partiju karogi politiķu rokās, ar kuriem viņi priekšvēlēšanu laikā maršē pie mūsu tautas svētumiem, nav grīdas lupatas vērti. Viņi sevi ceļ, fotografējoties ar Lidiju Doroņinu un barikāžu aizstāvjiem, disidentiem, bet patiesībā izmanto, pielaiko, lielās ar visu, kas ir svēts, lai tikai tiktu pie siles un tad staigātu pa saviem mēsliem,” ar nožēlu atzīst Lapšāns.
Un, tagad atbildiet jūs – vai tā ir tā JKP, par ko vēlētāji balsoja vēlēšanās?
2,451 skatījumi
