Pagājušais – 2018. gads ieies vēsturē ar problēmām veselības aprūpes nozarē – mediķu streiks un cīņa par pienācīgu finansējumu gan nebija vienīgais darvas piliens medus mucā laikā, kad atbildīgās amatpersonas aizgūtnēm runāja par to, ka veselības nozare ir saņēmusi lielāko finansējumu Latvijas neatkarības vēsturē. Līdz ar krīzi Neatliekamajā medicīniskajā palīdzības dienestā (NMPD), par 40% tika palielināta arī summa par nepamatotu izsaukumu, kas sabiedrībā izsauca plašu rezonansi – vai tiešām cilvēki bailes no milzīgā rēķina labāk izvēlēsies nomirt? Jo cilvēks jau nav ārsts – speciālists, lai spētu izvērtēt savu veselības stāvokli un sākotnēji neliela trauma var pāraugt par ko nopietnu ar, iespējams, pat letālām sekām.
Pamatojoties uz to, ka vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta, maksa par nepamatotu izsaukumu no pagājušā gada noteikta 56,56 eiro apmērā. Savukārt personām, kuras nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, maksa par šādu pakalpojumu tiks palielināta uz 133 eiro.
Lai arī šī monēta ir ar divām pusēm, robežas starp pamatotu un nepamatotu izsaukumu nav viegli novelkamas. Neskatoties uz to, ka ir mēģināts definēt, aprakstot, kuri ir pamatoti neatliekamie gadījumi, diez vai katram Latvijas iedzīvotājām ir medicīniskā izglītība, lai viņš spētu precīzi izvērtēt savu veselības stāvokli.
Līdz ar striktajiem paziņojumiem par sodu, kas pienāksies par nepamatotu medicīnisko palīdzības izsaukšanu, plašsaziņas līdzekļos parādījās arī jau pirmās ziņas, kas liecināja, ka mediķi tagad bez sirdsapziņas pārmetumiem var pat atteikt izglābt cilvēka dzīvību.
Kāda māmiņa portālā “Sūdzības.lv” rakstīja, ka NMPD bija atteicies ierasties uz izsaukumu un palīdzēt zīdainim ar 39,9 grādu lielu temperatūru. ““Ātrās palīdzības” brigāde atteicās ierasties uz izsaukumu, kurā māte lūdza palīdzēt 10 mēnešu vecam zīdainim ar 39,9 grādu ķermeņa temperatūru,” portālā apgalvo bērna māte, norādot, ka mediķi lika temperatūru “sist nost” pašiem un nākošajā diena griezties pie ģimenes ārsta. “Pat neuzklausīja, ka bērnam sākušies krampji. Bērnu slimnīcā nogādāju ar “taksi”. Jau nedēļu guļam slimnīcā ar kakla vīrusu. Kā varēja beigties viss, ja pati nebūtu nogādājusi uz slimnīcu? Kam ir domāta “ātra palīdzībai”?” sašutusi bija māmiņa.
Šīs gadījums gan bija ar laimīgām beigām, taču viss varēja būt vēl ļaunāk, kā mūsu nākamajā stāstā. Kādā sieviete mikroblogošanas vietnē “Twitter” pagājušā gada decembra sākumā ziņoja, ka bailēs no naudas soda kāda paziņa nav divas dienas saukusi “ātro palīdzību” tēvam. “Pirmdien izsauca, aizveda uz slimnīcu. Ārsti cīnījās, bet par vēlu. Insults,” raksta sieviete. Varētu jau šķist, ka pie tā vainojama pašu cilvēku nezināšana, bet vai varam pārmest, piemēram, mazturīgam pensionāram bailes no soda, ja šis sods sastāda varbūt pat vienu trešdaļu no viņa pensijas?
Lai arī neatliekamā medicīniskā palīdzība pienākas ikvienam Latvijas iedzīvotājiem, jaunās prasības radījušas bailes, ka cilvēki turpmāk izvairīsies saukt mediķus dēļ bailēm no sekojošajām sankcijām vai atteikuma. Kā var arī turpmāk uzticēties mediķiem, ja mūsu dzīvība pat vairs nav atkarīga no tiem, bet no internetā publiskota saraksta, kad saukt ātro palīdzību? Vai tiešām mūsu valstī augstāk par cilvēku veselību tiek stādīta nauda un pievilcīga statistika?
Lai arī cik skarbi tas neskanētu, cilvēka dzīvībai mūsu valstī vairs nav vērtības, ja pat “ātrā palīdzība” ir kļuvusi par ekskluzīvu pakalpojumu un nav pieejama visiem.
1,528 skatījumi
