Sociālajos tīklos joprojām nerimstas diskusijas par drūzmu, kas izveidojās nedēļas nogalē, kad Rīgā tika svinēta Latvijas simtgade. Daudzi bija sašutuši par slikto organizāciju un neslēpa, ka viss notiekošais varēja novest arī pie traģēdijas.
Dažādus viedokļus sociālajā tīklā “Facebook” apkopojusi arī Ksenija. Viņa raksta:
“Mazliet par pūli
Vakar Tviterī izcēlās neliela, bet vētraina diskusija par pūļiem Latvijas dzimšanas dienas svinību laikā. Daži ziņo, ka piedzīvoja šausmīgus brīžus, kad likās, ka no pūļa nebūs iespējams izkļūt ārā. Par cilvēkiem, kas grūda un stūma citus, lai tiktu prom. Par laimi, kā ziņo mediķi, nekādu traumu nav bijis. Svētki ir aizvadīti skaisti. Taču, lasot diskusiju, sāk likties, ka ne visiem ir izpratne, kas var notikt, kad uz ierobežota laukuma savācas vairāk cilvēku, nekā spēj satilpt. Un pat nemēģiniet to uztvert kā svētku sabojāšanu, čīkstēšanu vai neapmierinātību! Viss, ko es vēlos, lai šim pieiet vēsi, saprātīgi, un Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija nākamreiz vairāk koordinē pūļus un informē par uzvedību tajos.
Kādreiz man par pūli nebija ne raižu, ne bažu — varēju droši iet iekšā un nedomāt, ka jebkas varētu noteikt. Vienu dienu, slinki lasot krievu internetus, atradu rakstu — intervijas ar cilvēkiem, kas izdzīvoja traģēdijā Minskas metro. Atvēru, izlasīju un apstulbu.
Iedomājies. Koncerts un alus svētki. Jaunieši pastaigājas, lieto alkoholu, bauda dzīvi. Uznāk krusa — liela un pamatīga, un visi jautri skrien iekšā tuvākajā metro stacijā, kur pavada labi ja desmit minūtes. Daži pat nepamanīs, ka kaut kas notika. Daži jutīsies jocīgi iespiesti starp citiem, metot jokus par siļķēm mucā. Dažiem sāksies panika, ka viņi nespēj pakustēties. Un 53 jauni cilvēki paliks turpat. Miruši. Tieši tik vienkārši un tik baisi.
Tāpēc apkopošu dažus argumentus, ko redzēju diskusijā.
1) Nav prāta darbs līst pūļa vidū! Paši vainīgi, es te nost stāvēju un viss forši!
Lai arī cik laicīgi tu neatnāktu un kur nestāvētu, nav drošības, ka pūlis nepaķers tevi sev līdzi. Tas ir kā lavīna. Lai arī liekas, ka stāvi mazliet nost no visiem, jāatceras, ka tu nevari kontrolēt pūli, tas kontrolēs tevi. Tas kļūst par organismu, kas dzīvo pēc saviem likumiem. Tu vari tikt piespiests pie citiem cilvēkiem un nespēt pakustēties, jo no aizmugures spiež desmitiem citu cilvēku. Tu vari tikt atrauts no zemes, starp vairākiem cilvēkiem iespiests, un nests uz priekšu. Nav arī universālas formulas, kur labāk atrasties — pūļa malā vai vidū. Slēgtā telpā, saka eksperti, labāk atrasties vidū, jo ir mazāka iespēja, ka tevi iespiedīs sienās. Ne-slēgtās telpās — malās, lai ir iespēja izkļūt ārā. Taču svarīgi ir arī citi faktori — kurā tieši brīdī sākas panika un cilvēki sāk nepārdomāti uzvesties. Atcerieties arī, ka masu pasākumos risks ir ne tikai norises vieta, bet pārbāzts sabiedriskais transports.
2) Virsū taču nevienam nekāptu!
Lai pūlī sāktos panika, pietiek ar sekundēm. Iedomājieties, ka kāds piedzēries idiots palaiž petardi. Vai iebļaujas, ka jāskrien, jo notiek kas nelāgs (starp citu, ir gadījumi, kad nāves pūļos radušās, kad kāds joka pēc iekliedzās “ugunsgrēks”). Cilvēki sāk krist panikā, skriet, un tie, kas paklūp un nokrīt, tiek sabradāti. Ja tādā trakā pūlī redzi, ka cilvēks ir paklupis un mēģināsi viņam palīdzēt — tu būsi nākamais uz zemes, jo no aizmugures spiež. Un vari uzkāpt pakritušajam virsū, negribot — atceries, tu neej pats, pūlis tevi nes, un nav izvēles kā kāpt virsū tiem, kas guļ uz zemes. Tā tie cilvēki mirst. No traumām, skābekļa bada un caurumiem galvaskausos no sieviešu papēžiem.
3) Ārsti dežurē! Viss droši!
Ārsti nespēj menedžēt pūli. Tie spēj sniegt palīdzību tikai pēc tam, kad tracis ir mazinājies. Un tad jau ir par vēlu. Nāve, starp citu, ir tikai viens no iznākumiem. Jāatceras, ka pūlī, kad cilvēki burtiski iespiesti viens otrā, var beigties skābeklis. Skābekļa bads ietekmē smadzenes. Tu vari tikt izvilkts no pūļa, bet nekad nebūsi tāds cilvēks, kāds biji agrāk, jo smadzenēm burtiski atmirst vairāki reģioni.
4) Ko tu streso? Viss bija chill.
Un šeit ir pats amizantākais par traģēdijām pūlī — ja tev paveicas un neesi ierauts iekšā gaļas mašīnā, stāvi aizmugurē un lēnām ej, tu, varbūt, pat neuzzināsi, ka kaut kas notika, jo saprast ir pagrūti. Pūlī visi runā, tāpēc no attālumā dzirdēt kliedzienus arī ne vienmēr var.
Vai nav lieliski mācīties no kļūdām, kas nav notikušās? Ceru uz tikpat foršu, tikai daudz, daudz drošāku LV105, LV110 un tā tālāk.”
Mazliet par pūli
Vakar Tviterī izcēlās neliela, bet vētraina diskusija par pūļiem Latvijas dzimšanas dienas svinību…
Posted by Ksenija Andrijanova on Pirmdiena, 2018. gada 19. novembris
Foto: F64
1,599 skatījumi
