Par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likteni lemts jau gadiem ilgi – sākotnēji uz tās īpašumtiesībām pretendējušas pat četras dažādas institūcijas, bet tagad palikusi vien mazskaitlīgā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudze.
Baznīcai nonākot vienas LELB draudzes rokās rodas zināmas bažas par dievnama tālāko likteni – līdz šim Pēterbaznīca izmantota gan kā kulta celtne, gan koncertu un izstāžu norises vieta, kā arī starptautisks kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētājiem, bet baznīcas nonākšana vācu draudzes rokās rada bažas, ka baznīcas ēka turpmāk varētu tikt pielietota tikai reliģiskiem mērķiem.
Taču vislielāko sašutumu sabiedrībā izsaucis fakts, ka Pēterbaznīca, kura pēc II pasaules kara postījumiem, kad no paša dievnama bija palikuši vien mūri, ir atjaunota par visas tautas līdzekļiem, varētu atgriezties tieši mazskaitlīgas vācu draudzes pārraudzībā – LELB Vācu Svētā Pētera draudzē (aktīvo draudzes locekļu skaits svārstās no 13 līdz 14) amatus ieņem tikai Vācijas pavalstnieki – Bauer Stephan Georg, Meissner Stefan Gerhard, Mueller Ingrid Annette un Wagner Irina.
Lai arī baznīca pēc Otrā pasaules kara atjaunota par visas tautas līdzekļiem un pati Rīgas dome 2008. gadā pieņēma lēmumu, ka baznīcai ir jāpaliek pašvaldības īpašumā, Saeimas deputāti ir gatavi baznīcu labprātāk atdāvināt dažiem vācu luterāņiem, nevis atstāt galvaspilsētas un visas valsts iedzīvotājiem.
Sociālajos tīklos šī deputātu iespējamā rīcība izsaukusi plašu neapmierinātību – ar kādām tiesībām Saeima var noteikt kā rīkoties ar visas tautas īpašumu un pilsētas simbolu?
2,503 skatījumi
