Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar premjera amata kandidātu Jāni Bordānu priekšgalā pirms 13. Saeimas vēlēšanām devusi sabiedrībai neskaitāmus solījumus. Zemākais nodokļu slogs Latvijas vēsturē, 200 eiro liela minimālā pensija, ministriju skaitu samazināšana utt. Tajā pašā laikā eksperti un JKP koalīcijas potenciālie partneri atzīst, ka liela daļa no šiem solījumiem nav reāli, kas liecina, ka sabiedrība, visticamāk, tiek vienkārši maldināta.
Medijos norādīts, ka JKP rīcība varētu radīt precedentu Latvijas politikas vēsturē – vēlētāju rosinātu tiesas procesu par krāpšanu. Tiek norādīts, ka gadījumā, ja izrādīsies, ka materiālu labumu – ērta krēsla Saeimā un valsts garantētas iztikas – iegūšanai Bordāns un Co ir apzināti maldinājuši vēlētājus, saskaņā ar likumu, par šādu blēdību pienākas sods – skat. Krimināllikuma 177. panta 3. daļu – “Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa [..] — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”
Sociālajos tīklos redzams, ka sabiedrība ir noskaņota samērā izlēmīgi un piekrīt, ka JKP būtu nepieciešams sodīt, ja tā nepildīs savus dotos solījumus vēlētājiem. Kaut gan daļa atzīst, ka jāsoda arī priekšgājēji, kas nav pamanījušies izpildīt apsolīto, ar kaut ko esot jāsāk, un kāpēc lai tas nebūtu tieši Bordāns, kuram šobrīd Valsts prezidents uzticējis valdības izveidošanu? Turklāt, ņemot vērā priekšvēlēšanu solījumiem bagāto retoriku, tas būtu tikai loģiski, ja, nevarēdams tos izpildīt, Bordāns un viņa biedri atbildētu pēc visas likuma bardzības.
3,427 skatījumi
