Lai arī jebkurā valstī efektīvai un drošību garantējošai tiesu sistēmas darbībai jābūt vienai no valsts prioritātei, pēdējā laika notikumi kārtējo reizi izgaismojuši Latvijas tiesu sistēmas nepilnības, kuras vērš uzmanību uz procesuālām nepilnībām, tiesnešu un tiesu izpildītāju godprātības trūkumu, kā arī nesamērīgi gariem tiesvedības izskatīšanas procesiem.
Jau noskaidrots, ka sabiedrības uzticība tiesu varai ir kritiski zema – kā liecina pērn veiktā Eirobarometra aptauja, Latvijas iedzīvotāju uzticība tiesu sistēmai ir viena no zemākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū – Latvijā tiesu sistēmai netic 56% iedzīvotāju.
Lai arī par tiesas trūkumiem runāts daudz un gana, šis jautājums joprojām satrauc daudzus Latvijas iedzīvotājus. Kā mēs varam uzticēties tiesu sistēmai, ja valstī aktuālās tiesvedībās tiesneši un prokurori bez sirdsapziņas pārmetumiem rīkojas pēc saviem ieskatiem? Viens no spilgtākajiem piemēram ir Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta, kuras ietvaros Rīgas apgabaltiesa šonedēļ noraidīja kārtējo Ventspils mēra lūgumu, ar savu lēmumu praktiski liedzot Lembergam tiesības uz privāto dzīvi. Pat, ja pieņemam, ka Lembergs ir bagātāks nekā vidējais latvietis, vai šāda prasība tik un tā nav uzskatāma par nesamērīgu, ņemot vēra, ka tā būtībā liedz viņam pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus un pelnīt iztiku? Jo šādā situācijā galu galā var nonākt ikviens no mums.
Satraucošu signālu šonedēļ sūtīja arī korupcijas skandālā iesaistītais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš paziņojot, ka neatkāpsies no amata, pauda neuzticību Latvijas tiesu sistēmai.
Rimšēvičs, kura vārds pēdējās dienās saistīts it kā ar kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, šonedēļ preses konferencē pavēstīja, ka neplāno atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, norādot, ka nav vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās. “Es neatkāpšos, jo neesmu vainīgs. Mana apkāpšanās ir manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis. Es baidos, ka tiesvedība varētu ilgt gadiem un man nebūs iespējas saņemt pilnvērtīgu, ātru un taisnīgu tiesu,” sacīja Rimšēvičs.
Un arī šeit varam vilkt paralēles ar notiekošo Lemberga krimināllietā, kura norit jau desmito gadu, lai gan kopumā Ventspils mērs tiesājas jau veselus deviņpadsmit (!!!) gadus un viņa kriminālprocess ir viens no tiem tiesvedības gadījumiem, kas izgaismojis būtiskākās tiesu sistēmas nepilnības, tai skaitā garos lietas izskatīšanas termiņus, procesuālās netaisnības un tiesnešu neobjektivitāti.
Ja šķiet, ka pirmajos divos pieminētajos kriminālprocesos varētu būt iesaistītas politiskas intereses, tad kā raksturot situāciju, kurā, veikala jumtam iebrūkot, iet bojā 54 cilvēki. Lai arī kopš Zolitūdes traģēdijas publiskajā telpā nosaukti vairāki atbildīgie, neviens no tiem aizvien nav saņēmis pelnīto sodu. Tiek pieļauts, ka Zolitūdes traģēdijas lietā pirmās instances tiesas lēmums, visticamāk, būs tikai pēc pāris gadiem, taču arī šis gadījums, visticamāk, varētu ievilkties nesamērīgi ilgi.
Un šādas netaisnības ir līdzās mums ik dienu! Un iespējams tas veicina situācijas, kurās amatpersonas nevēlas tiesāties, sabiedrība neuzticas tiesnešiem, bet pati tiesa izjūt pārākuma sajūtu. Kad reiz šis spēku samērs nosvērsies pareizajā virzienā, nav zināms, taču, jo vairāk šis problēmas izgaismosim, jo lielāka cerība, ka reiz visas puses sāks respektēt likumu un tiesu varu.
3,118 skatījumi
