Lai arī žurnālistu ētikas kodekss paredz, ka žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti jāiestājas par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības, realitātē tas ne vienmēr tiek ievērots.
Arvien biežāk tiek dzirdēts par to, ka Latvijas sabiedriskie mediji, tostarp Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, neievēro žurnālistu ētikas kodeksu un visbiežāk sižetu veido vienpusēju un ciniski ignorē viedokli, kuram paši nepiekrīt. Taču, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedriskie mediji tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu, sabiedrība ir pelnījusi pilnu informāciju par esošo situāciju, citādi rodas sajūta, ka šie mediji kļūst par propagandas vai kāda sabiedrisko attiecību kanālu, nevis sabiedrības interešu aizstāvi.
Sabiedrisko mediju nozīme demokrātiskā sabiedrībā ļoti bieži raisa jautājumus, jo pašlaik nerodas sajūta, ka tie būtu politiski neitrāli un redakcionāli neatkarīgi.
Nu LR1 tviterapskatā dod vaļā! Par Kopdzīves likumu tika citēti tikai tie tvīti, kas to atbalsta un šausminās par tālāku nevirzīšanu, tiek uz_irsts NA. Neviena tvīta no NA un “līdzskrējējiem”,it kā viņu viedokļa vispār nebūtu.
“Demokrātiskā viedokļu dažādība” sabiedriskajā medijā— Ritīte (@Naktineica) March 8, 2018
Nez, kā paši @LatvijasRadio1 šo situāciju varētu komentēt? Kā tur ir ar to #informācijas #selekcionēšanu? Vai tā ir cienījama vai pērkama #žurnālista pazīme?
— Kaspars 🇱🇻 (@Kaspars712) March 8, 2018
jūs gribējāt, lai būtu citādi? hahahaha. sabiedriskais medijs šobrīd atbalsta tikai vienu sabiedrības daļu – jauntopošo homo sorosensis.
— Elita Veidemane (@elitaveidemane) March 8, 2018
Ir problēmas ar vienīgi pareizā viedokļa nekritisku pieņemšanu, radušās kaitnieciskas domas par sabiedrības vairākuma viedokļa ignorēšanu “sabiedriskajos” medijis – nokaunieties un piesakieties “medijpratības” kursos pie kādas Sorosa trieciennieces!
— Izdevniecība “Apvārsnis” (@Apvaarsnis) March 8, 2018
Mūsu partijai “KPV LV” šodien bija partijas kongress. TV3&LNT atbrauca, parādīja savos ziņu raidījumos. Un atbrauca arī sabiedriskā @ltvzinas neko neparādīja! Un tad mums “KPV LV” ir jautājums- Kam Pieder Latvijas sabiedriskie mediji? Arī https://t.co/4eMSnLZKY7? Neziņa.
— Artuss Kaimins (@artuss) February 17, 2018
Tāds pavisam nevienpusējs sižetiņš.😁 Reizēm, mūsu sabiedriskie mediji sāk atgādināt RU zombojasčiku, kad jāmetas cīņā par “Eiropas vērtībām”, kurām nav nekāda sakara ar vērtībām, bet gan ar degradāciju un morālu pagrimumu.
— Nodus Gordius 🇱🇻 (@Nodusgordius) February 15, 2018
Kā Latvijā “sabiedriskie” mediji realizē, it kā, objektīvu informēšanu:
Ja Katalonijas neatkarības cīnītāji būtu zaudējuši vēlēšanas, tad, nešaubos, ka ziņas jau sāktos ar skaļu trompetēšanu par “neliešu sakāvi”.
Šorīt ziņu beigās tā starp citu: “Separātisti vēlēšanās uzvarējuši”— Andrievs Niedra (@andrievs) December 22, 2017
Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša šovakar @ltvdefacto nodemonstrēja, ka viņai nav izpratnes, kas ir sabiedriskais medijs.
— Gustavs Strenga (@agnerts) February 25, 2018
Labs koments. Ja viedoklis nepatīk, tad paud atraktīvu pretviedokli, nevis pūlies aizbāzt muti. Mediju gadījumā būtu jāpiedāvā predviedokļu iespēja. Man, piem. nekorekta šķiet LTV vienpusīgā atkarība no Kreitusēm, Rozenvaldiem, Kaktiņiem un citiem kremlinu distribjutoriem Latvijā https://t.co/82lYk0wK9b
— Rita Eva Naseniece (@RitaEvaNa) December 15, 2017
Par cenzūru. Vai kāds paskaidros, kā no LTV ziņas pēkšņi izdzēsts Datu inspekcijas viedoklis par «pseidonimizāciju»? Tas nu tā… vispārējās cenzūras gaisotnē. https://t.co/WCf84z4TB8 @ltvzinas @ltvpanorama @ABertule @IvarsB @GuntisBojars @lsmlv @te_anastasija @PietiekPortals pic.twitter.com/0OXcx1BQFn
— LPSR VDK krātuve (@VDKkratuve) January 25, 2018
Tāpēc LTV diskusijām vispareizāk ir pateikt NĒ.
Konstrukcija vienkārša. Ir pareizais viedoklis un pāris oponenti apliešanai ar dubļiem. https://t.co/eJJqLTvj7k— Aivars (@Borovkovs) December 14, 2017
Portāls “Tautas balss” aicina ikvienu sabiedrības locekli informēt par gadījumiem, kad sabiedriskie mediji, tai skaitā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, to radio un TV raidījumi “Krustpunktā”, “De facto”, “Viens pret vienu”, “Panorāma”, “Aizliegtais paņēmiens” un citi ir veidojuši tendenciozus un vienpusējus sižetus, atspoguļojot tikai to viedokli, kas ir izdevīgs pašiem žurnālistiem vai kādai noteiktai sabiedrības daļai. Rakstiet uz e-pastu: [email protected] , vai atstājiet komentāru sociālajā tīklā “Facebook”.
Foto: F64
2,808 skatījumi
