Ventspils mērs Aivars Lembergs savā vēstulē norādījis uz vairākiem aspektiem saistībā ar viņa lietu, lieciniekiem un prokuroriem, uzsverot arī to, ka valdības kontrolētie mediji atspoguļo šajā lietā tikai valdošajai koalīcijai tīkamo pusi.
“Pirms sešām nedēļām opozicionāru Lembergu, lai izolētu no politiskās darbības, aizbāztu muti pēc Bordāna prasības, iespundēja cietumā – demokrātija. Valdības īpašumā esošie TV, radio, portāli, valdības finansētie privātie mediji, gods kam gods, ļoti saskaņoti, ar vienām un tām pašām propagandas mutēm metās paust vienīgo, pareizo viedokli. Citam, alternatīvam viedoklim, arī opozīcijai, t.sk. Lembergam, vārdu nedeva un nedod. Kā var dot iespēju runāt opozīcijai. Noteikti nē. Lai kaimiņi austrumos mācās,” norādīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka šos raidījumus veidoja tie, kurus tautā pamatoti sauc par kriminālnoziedznieka pakalpiņiem – sorosistiem: “Tā 25. februāri valdības Radio 1 raidījumu veidoja sorosistes Sprance un Brauna. Vispirms tiek paziņots – Lembergs notiesāts. Tā ir? Nē! Samelots? Jā! Vēl tikai pirmā instance no trim, kura spriedumā nokopēja apsūdzību. Nodokļu maksātāju naudu dod, lai izplatītu nepatiesas ziņas? Protams. Tāpēc jau dod! Vārds tika dots pareizā viedokļa runātājiem. Ko tad pareizās mutes nepateica?”
“Vai plātīgais narciss, prokurors J. Juriss pieprasīja tiesai steidzami J. Šķibeli nopratināt tiesas zālē, t.i. pārbaudīt pierādījumus? Nē! Nepieprasīja. J. Šķibeli tiesā nepratināja ne 2009. g., ne 2010. g., ne 2011. g., ne 2012. g. Gaidīja, līdz viņš 2013. gada 23. jūlijā nomirst. Pacietīgi gaidīja, kamēr liecinieks cienījamos gados nomirst. Loģiski. Ja Ansis Sormulis 1995. gada februārī nav izspiedis kukuli no valsts akciju sabiedrības “Ventspils Nafta” un Ventspils pilsētas domes, no tām piederošās A/S ”Naftas parks-100”, tad ne tikai nav kukuļņemšana spiešanas formā, bet nav arī noziedzīgā ceļā izspiestas mantas atmazgāšana Ansim Sormulim, Anrijam Lembergam un Aivaram Lembergam periodā no 1995. g. 10. februāra līdz 2006. gadam. Lieta izgāžas. Kā tādas prokurora apsūdzības var / drīkst klausīties? Nedrīkst!” uzsvēra politiķis.
Tālāk, pēc viņa teiktā, prokurors Mežsargs, lai nelikumīgi 2003. gadā atsākto kriminālprocesu likumīgi izbeigtu, caur starpniekiem paprasīja divus miljonus latu: “Es pasūtīju, jo ne kukuļus dodu, ne ņemu.”
“Rīgā, dzīvoklī policijas mobilā pulka kaujinieki aizturēja organizētas noziedzīgas grupas bruņotos kaujiniekus. Lai viņus izpestītu, dzīvoklī ieradās Jūrmalas policists Andis Mežsargs ar kolēģi, bruņojušies ar pielādētiem ieročiem. Ģērbušies civilās drēbēs, ārpus darba laika, pēc savas iniciatīvas. Vajag komentēt? 2006. gadā prokurors Mežsargs noslēdza vienošanos ar Šveices blēdi R. Meroni. Meroni dod vajadzīgas, pareizas liecības, noformē falšus pierādījumus. Apmaiņā prokurors Mežsargs it kā arestē Lembergu ģimenei it kā esošās patiesā labuma guvēja tiesības, pa kādai akcijai un nodod tās glabāšanā kam – Meroni! Protams par skaistām acīm. Tikai problēma tā, ka Mežsargs šo pateicību ne tikai ieguldīja īpašumos un zeķē, bet arī zilajā pūķī. Pēkšņi varēja dzert, cik lien, laimīgais,” sacīja politiķis.
Tālāk viņš norādīja uz Arnoldu Laksu: “Viņu nostāda kā “uzņēmēju”. Labs uzņēmējs vienu banku nogremdēja pavisam, otru ventspilnieki izglāba. Par “profesionālu” darbību no ventspilniekiem dzirdēja ne vienu vien “labu” vārdu. Jau no 90. gadu vidus kalpoja miljonāram 90. gadu sākumā – “cietušajam“ Aināram Gulbim – no tai laikā visvarenās, ar automātiem bruņotās, bataljona apsargātās A/S “Sofware House Rīga” Laksa kalpoja un kalpo deviņdesmitajos un 21. gadsimtā. Paralēli 2002. gadā no Aināra Šlesera partijas, kalpojot savam bosam kā Saeimas deputāts, Latvijas drošības padomes loceklis, apmaiņā pret karjeru, Maizītim pret Lembergu pasūtīja krimināllietu. Laksa, kā jau angažēts pasaku stāstītājs, samelojās. Lembergs bija par, aģitēja par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. Par NATO. Lembergs nebija pret. A. Laksa nekad nevienā politiķa Lemberga komunikācijā ar Latvijas politiķiem nav ne tikai piedalījies, bet pat aicināts. Viņš mani jauc ar savu 21. gadsimta sākuma bosu – A. Šleseru. A. Laksas galvenā problēma – narcisisms.”
“2009. gadā J. Šķibelis tiesā iesniedza rakstveida liecību par to, ka viņš Ansi Sormuli apsūdzošas liecības ir sniedzis, saņemot draudus no prokuroriem, cik saprotams – no J. Jurisa. Daudzi vienkārši, ja nesniedz apsūdzošas liecības pret Ansi Sormuli un netieši pret Lembergu, tad Šķibelim cietums. Šo ļoti svarīgo liecību, ko rakstiski sniedz apsūdzības liecinieks Šķibelis, vajadzēja steidzami tiesas zālē pārbaudīt. Vai tiesa pārbaudīja? Nē. Prokurors Zalužinskis par Šķibeļa liecībām izpaudās 2021. gadā savā replikā. Tātad, pēc 12 gadiem, kad J. Šķibelis jau 8 gadus kā miris. Prokurors saka – Šķibeļa liecība esot nepatiesa. Bet kāpēc tad nepratināja tiesas zālē? Atbildes vietā – klusums. Meliem īsas kājas. Kaķim jāsmejas: Ansis Sormulis esot izspiedis kukuļus priekš Aivara Lemberga no Finanšu ministra un Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga. Sākotnēji faktiski tā liecina J. Šķibelis. Ticami, pat ļoti. Tiesa arī tam piekrīt. Ja tā, tad jau Lembergs izspiež no Lemberga kukuli un vienlaicīgi dod Lembergam kukuli. Vienlaicīgi gan kukuļa spiedējs, gan cietušais! Nevar būt? Lasiet tiesas spriedumu, bet uzmanīgi!
“Prokurors Juriss publiski apgalvo, ka civilprasība pret prokuroriem tiesā 400 000 Ls apmērā par morālo kaitējumu esot prokuroru iebiedēšana. Diez vai! Spriediet paši. Prokurori apzināti padarīja publiski pieejamus sensitīvus datus par manu veselību. Nelikumība? Protams! Jāatbild. Ģenerālprokurors uzskatīja, ka nē. Prokurori var darīt, ko grib un kā grib. Es tā neuzskatīju. Iesūdzēju tiesā. Vai es piedzinu kaitējumu no prokuroriem? Nē! Kāpēc? Saeima Judina virsvadībā izmainīja likumu, ka pret prokuroru prasību tiesā nedrīkst celt. Kurš te oligarhs?”
Un visbeidzot viņš norāda uz Vladimiru Krastiņu, par ko tiesā visi liecināja, ka viņš ir Aivara Lemberga cilvēks, ieliktenis, tuvs sabiedrotais, draugs, uzticamības persona: “Lembergs viņu virzījis un iekārtojis darbā, sākot ar kādreiz, pirms 30 gadiem, varenās A/S “Ventrans”, visbeidzot ar Latvijas–Krievijas kopuzņēmumu SIA” LatRosTrans”, kam pieder divi naftas cauruļvadi un dīzeļproduktu vads. Pēkšņi – Lembergs, nevis Krastiņa apdāvinātājs, bet … izspiedējs, draudētājs. Neticami? Jā. Tas nekas. Tā vajag. Krastiņš atšķirībā no Šķibeļa izrādījās mazdūšīgāks. Viņam arī prokurori piedraudēja ar cietumu. Viņš salūza. Cilvēcīgi. Piedodami. Valdības Radio 1 samelojās? Jā. Toties daļa meliem noticēja.”
Pirms sešām nedēļām opozicionāru A.Lembergu, lai izolētu no politiskās darbības, aizbāztu muti pēc Bordāna prasības…
Posted by Runā Lembergs on Pirmdiena, 2021. gada 12. aprīlis
Foto: F64
3,354 skatījumi
