Lavandas eļļu, kas iegūta no lavandas (Lavandula angustifolia) ziediem, jau gadsimtiem ilgi izmanto tās nomierinošā aromāta un ārstniecisko īpašību dēļ. Šai eļļai ir ļoti sena vēsture – no senajām civilizācijām līdz mūsdienām lavandas eļļa ir bijusi nozīmīga medicīnā, ārstniecībā un kosmētikas ražošanā.
Lavandas eļļas izcelsme un agrīnā izmantošana
Lavandas eļļas vēsture sniedzas vairāk nekā 2500 gadu senā pagātnē. Nosaukums “lavanda” ir atvasināts no latīņu valodas vārda “lavare”, kas nozīmē “mazgāties”. Kādēļ tieši šāds vārds? Tas atspoguļo lavandas eļļas agrīno izmantošanu peldēšanās un attīrīšanas rituālos. Lavandas dzimtene ir Vidusjūras reģions, Tuvie Austrumi un Indija.
Senie ēģiptieši bija vieni no pirmajiem, kas izmantoja lavandu, iekļaujot to mumifikācijas procesā un kosmētikā. Lavandas eļļas patīkamais aromāts rotāja smaržas un ziedes. Mīlestība uz lavandu neaprobežojās tikai ar Ēģipti. Grieķi un romieši sekoja viņu piemēram, jo viņus piesaistīja tās smaržīgās un ārstnieciskās īpašības. Īpaši romieši uzskatīja, ka lavanda ir spēcīgs antiseptisks un dziedinošs līdzeklis. Viņi to izmantoja brūču ārstēšanai un pat infekciju novēršanai.
Viduslaiku un renesanses Eiropa
Viduslaikos lavandas popularitāte turpināja pieaugt, īpaši Eiropā. Klosteru dārzos lavandu bieži varēja pamanīt, jo ar to ārstēja tādas kaites kā galvassāpes, gremošanas problēmas un dažādas infekcijas. Lavanda bija arī bieži sastopama Četru zagļu eļļas maisījumā, kas, kā uzskatīja, pasargāja no mēra.
Renesanses laikmetā lavandas eļļu sāka izmantot arī parfimērijā un augu izcelsmes zālēs. Lavandas eļļu destilēja un lietoja utīm, kašķa un citu ādas slimību ārstēšanai. Tā bija populāra arī muižnieku vidū, kuri to izmantoja veļas aromatizēšanai, kukaiņu atbaidīšanai un gaisa atsvaidzināšanai.
Aromterapija
20. gadsimtā notika ievērojamas pārmaiņas lavandas eļļas komerciālajā ražošanā un izmantošanā. 1910. gadā franču zinātnieks Renē Moriss Gattefosē netīšām kļuva par aromterapijas aizsācēju. Nelaimes gadījumā laboratorijā viņš guva smagu apdegumu. Gattefossē laboratorijas eksperimenta laikā smagi apdedzināja roku un instinktīvi sāka to gremdēt lavandas eļļā. Viņš bija pārsteigts, cik ātri brūce sadzija un cik maz rētu palika. Šī pieredze izraisīja viņa aizraušanos ar ēterisko eļļu dziednieciskajām īpašībām.
Kopš tā laika lavandas eļļa ir kļuvusi par aromterapijas un dabas medicīnas stūrakmeni. Tās nomierinošās un relaksējošās īpašības padara to par populāru izvēli trauksmes mazināšanai, miega kvalitātes uzlabošanai un stresa mazināšanai.
Kā lavandas eļļu izmanto mūsdienās?
Lūk, daži no visbiežāk mūsdienās sastopamajiem pielietojumiem:
• Aromterapija. Lavandas eļļa ir aromterapijas pamats, jo tai piemīt nomierinošas un stresu mazinošas īpašības. Difuzoros, svecēs un ēterisko eļļu maisījumos lavanda bieži tiek izmantota, lai veicinātu relaksāciju un uzlabotu garīgo labsajūtu.
• Ādas kopšana. Lavandas eļļu izmanto daudzos ādas kopšanas līdzekļos, jo tā nomierina iekaisušu ādu, mazina apsārtumu un ārstē pinnes. Tās pretiekaisuma īpašības padara to par populāru krēmu un serumu sastāvdaļu.
• Matu kopšanai. Uzskata, ka lavandas eļļa veicina matu augšanu un uzlabo galvas ādas veselību. To bieži pievieno šampūniem, kondicionieriem un matu maskām, lai cīnītos ar blaugznām un stiprinātu matu folikulus.
• Mājsaimniecības līdzekļi. Pateicoties tās antiseptiskajām īpašībām un patīkamajam aromātam, lavandas eļļa ir bieži sastopama dabīgo tīrīšanas līdzekļu sastāvā. To izmanto virsmu tīrīšanas līdzekļos, veļas mazgāšanas līdzekļos un gaisa atsvaidzinātājos.
• Medicīna. Lavandas eļļu joprojām izmanto ārstniecisko īpašību dēļ, tostarp sāpju mazināšanai, galvassāpju mazināšanai un miega uzlabošanai.
1,035 skatījumi
