Laiks, kad žurnālistu lielākā sūtība bija kalpot sabiedrībai un sniegt tai patiesu un objektīvu informāciju, šķiet, ir pagājis. Šodien žurnālisti, arī sabiedriskajos medijos strādājošie, izmanto dažādas sensācijas un provokācijas, lai celtu savus reitingus un kļūtu pamanāmi. Iedomāsimies situāciju, ņemot par piemēru kādu vietējo žurnālistu, kas gadiem ilgi raksta par notikumiem pilsētā, kultūras pasākumiem, siltuma tarifiem, vietējās pašvaldības darbu un iecerēm… protams tas ir sabiedrībai noderīgs darbs, tomēr vai kāds šo žurnālistu pazīst un zina? Tā viņš savā amatā var nosēdēt gadiem ilgi, rakstot par tēmām, kas interesē nelielu cilvēku loku, cita lieta, ja šis pats žurnālists piepeši sāk rakstīt par Ventspils mēru Aivaru Lembergu, piedēvējot viņam visus iespējamos neglaimojošos epitetus un arīdzan slaveno oligarha statusu. Šo žurnālistu, kā uz burvja mājiena, uzreiz visi pazīst un viņa publicitāte aug, jo viņš uzdrīkstas kritizēt ‘pašu Lembergu’, kas atbilst pēdējo gadu desmitu žurnālistikas vadošajam trendam (tendencei). Un ne tikai šī žurnālista popularitāte pieaug, paveras arī citas iespējas – cik gan amata brāļu nav paši kļuvuši par politiķiem vai dabūjuši siltu vietiņu kādā pašvaldības kantorī.
Jā, šodien par Ventspils mēru Aivaru Lembergu lasāms daudz negatīva un bieži vien viņa sacītais tiek pasniegts dažādās interpretācijās, kuru nolūks nereti ir diskreditēt viņu kā politiķi. Žurnālisti vienmēr centīsies piesaukt viņa krimināllietas, ignorējot to, cik daudzās viņš ir ticis attaisnots, cik kompensācijas saņēmis no valsts par nepatiesām apsūdzībām, kā arī sauks viņu par oligarhu un vērsīsies pret viņa viedokli agresīvi, bet kā vārdā? Protams, ka slavas! Žurnālisti zina – ja raksti par Lembergu, tu esi slavens un ietekmīgs.
Tā pavisam nesen skaļu rezonansi izraisīja fakts, ka Latvijas medijos sabiedriski nozīmīgu saturu veidos un nacionālo kultūrtelpu par valsts naudu stiprinās personas, kas bijušas vai joprojām ir saistītas ar miljardieri Džordžu Sorosu. Plašu mediju un sabiedrības neapmierinātību izraisījis fakts, ka Kultūras ministrijas nauda sadalīta pēc savējo principa jeb šauram ieinteresēto lokam. Var jau teikt, ka žurnālisti Latvijā patlaban nepieder augsti apmaksātu speciālistu kategorijai – mazos uzņēmumos viņu neto algas ir ap 600, vidējos – ap 700 eiro mēnesī. Savukārt ar kopumā pusmiljonu eiro aplaimoto žurnālistu skaitļi ir pavisam no citiem “plauktiem. Piemēram, Arta Ģīga, “Red Dot Media” (Nekā Personīga), projekta vadītāja, režisore, redaktore; Ingus Bērziņš (Delfi), projekta vadītājs; Gunta Gleizde (Delfi), redaktore; Filips Lastovskis (Delfi), žurnālists; Osvalds Zebris (Delfi), atbildīgais redaktors; Nellija Tjarve, “Cits medijs” (Ir), redaktore, projekta vadītājs un daudzi citi – katram pa daudziem jo daudziem tūkstošiem eiro… saraksts ir teju bezgalīgs. Un kā gan nonākt izredzēto plauktiņā, ja ne rakstot par Aivaru Lembergu?
Tikai nezināmu iemeslu dēļ nevienam nav ienācis prātā, ka Aivars Lembergs nav nekāds “nelabais”, no kura Ventspils būtu jāatbrīvo. Kā liecina pēdējie divdesmit pieci gadi, ventspilnieki ik pēc četriem gadiem ar milzīgu balsu pārsvaru atkal un atkal ievēl Lembergu par pilsētas mēru. Un vai tad tāpēc, ka par viņu raksta sliktas lietas? Nē, viņi dzīvo Ventspilī un daudz labāk par žurnālistiem zina, kas pilsētā notiek un kam jāpateicas par tās izaugsmi. Interesanti, ka pēdējā laikā visvairāk ar pseidožurnālistiku nodarbojas tieši par nodokļu maksātāju finansētie sabiedriskie mediji, varbūt šis fakts būtu daudz interesantāks sarunu temats, nevis mūžīgā reitinga celšana uz Aivara Lemberga rēķina?
@IngaSpringe Šitais nav tik ticams, bet tas kur bija paziņojums, ka kaut kāds tur žurnālists ir pārgājis strādāt pie krieviem – tam es varētu noticēt.
— Cunami (@9Vilnis) May 11, 2017
@EsEsmuTuEsmuEs mans pov: parasti nelasu šos medijus, neesmu iesaistīta un, jā, es nezinu patiesību, bet attieksme žurnālists = ienaidnieks nevieš uzticību
— Ildze (@Ildze_KB) May 10, 2017
@zarinstoms Es nesaprotu, kā žurnālists var parakstīt vienošanos ar jebkuru – politiķi, uzņēmēju, astrologu, Rudzīti, Vanagu, vai what ever!
— Juris Tihonovs (@fricis) April 30, 2017
Šādu "žurnālistu" marasma dēļ vienai otrai amatpers. soc.tīklos nav nekā cita kā līdzjūtības&apsveikumi. BĒDĪGI!
Nu jā, nav jau žurnālists. https://t.co/19yGeOt7jL— Ulvis Siliņš (@UlvisSilins) April 29, 2017
@kuuminsh_ @H_AbuMeri Lūk, ja žurnālists varētu pierādīt, ka deputāts neiet uz darbu, par ko saņem algu, tad arī būtu ziņa. A šobrīd vnk clickbait ne par ko.
— Jānis Polis (@JanisPolis) April 20, 2017
Šodien nācās nosūtīt Valsts policijai iesniegumu par to pašu "valsts atbalstu" neatkarīgajiem medijiem – nu jau runa par prastu krāpniecību.
— Lato Lapsa (@Lato_Lapsa) May 10, 2017
nupat te visi brēca par Ušarika uzpirktajiem medijiem, tagad klusums. Pusmiljons medijiem – kam, cik, par ko?: https://t.co/KbyXAinJl0
— yass! (@rigadude) May 8, 2017
1,839 skatījumi
